Papīra noformējuma nianses

Drukas materiāliem ir mērāmi raksturlielumi, kas jāņem vērā, izvēloties vai noformējot konkrētam lietošanas mērķim paredzētas formas.

Pamata svars

Pamata svars ir termins, kas apzīmē 500 papīra lokšņu (vienas rīses) svaru mārciņās. Taču standarta izmēru papīram ir noteikts svars, kas var neatbilst iegādāto izmēru svaram. Tāpēc pamata svaru ne vienmēr var viegli salīdzināt. Piemēram, 20 mārciņu augstas kvalitātes papīra standarta izmēri ir 17 x 22 collas, un vienas rīses svars ir 20 mārciņas. Sagriežot papīru, lai iegūtu četras 8,5 x 11 collu papīra rīses, uz katras rīses būtu norāde 20 mārciņu augstas kvalitātes papīrs, bet tās svars būtu tikai piecas mārciņas.

Ja šī paša papīra svars būtu 24 mārciņas, to sauktu par 24 mārciņu augstas kvalitātes papīru. 24 mārciņu augstas kvalitātes papīrs ir biezāks, smagāks un blīvāks nekā 20 mārciņu augstas kvalitātes papīrs. Biezāks papīrs nozīmē, ka paplātē var ievietot mazāk papīra. Smagāks un blīvāks papīrs dažos printeros var izraisīt papīra sastrēgumus vai padeves kvalitātes problēmas. Lai pārbaudītu, vai izmantotā papīra pamata svars ir pieņemams, skatiet atbalstīto papīru svara tabulu šeit: Papīra atbalsts konkrētajā printerī .

Ne visi pamata svari attiecas uz tiem pašiem standarta loksnes izmēriem. Piemēram, 70 mārciņu materiāls var būt vieglāks par 40 mārciņu materiālu, ja tam ir lielāki papīra bāzes izmēri. Grami uz kvadrātmetru (g/m ² ) ir konsekventāks mērījums, lai salīdzinātu svarus, un to ir standartizējusi Starptautiskā standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization — ISO).

Printerī var izmantot materiālus ar dažādu svaru, taču pārāk viegls vai pārāk smags materiāls var radīt drukāšanas problēmas. Smagi un biezāki materiāli termofiksatorā var neuzkarst pietiekami ātri, tāpēc var būt slikta izdruku kvalitāte. To padeve var arī būt mazāk uzticama, un svara vai stingruma dēļ var rasties šķībums. Savukārt vieglāki materiāli var sagumzīties un iestrēgt printerī, jo tiem ir mazs svara spēks (stingrība).

Tālāk tabulā ir salīdzināts dažādu apdrukājamo materiālu veidu svars.

Atkarībā no orientācijas, kādā materiāls tiek padots printerī, iespējams, būs jāpieprasa smagāku materiālu sagriezt pēc šķērsšķiedrām vai garenšķiedrām, lai nodrošinātu elastīgu padevi papīra ceļā.

Papildinformāciju par jūsu printera atbalstītajiem svariem skatiet atsevišķās printera specifikācijās šajā dokumentācijā.

Izmēri

Visiem printeriem ir drukas materiālu izmēru ierobežojumi. Papildinformāciju skatiet printera dokumentācijā. Dažreiz varat mainīt savu izdruku noformējumu, lai izvairītos no šiem ierobežojumiem. Piemēram, ja dokuments ir īsāks nekā minimālais printera atbalstītais garums, uz vienas loksnes varat novietot divus dokumentus.

Vide

Lexmark printeri atbilst visiem nozares emisiju noteikumiem un standartiem vai pat pārsniedz tos. Nepārtraukta drukāšana uz dažu veidu papīriem vai citiem apdrukājamiem materiāliem var radīt dūmus, kas nav problēma parastas drukāšanas gadījumā. Pārliecinieties, lai printeris atrastos labi vēdināmā telpā.

Temperatūra un mitrums var būtiski ietekmēt drukāšanu. Pat nelielas izmaiņas (piemēram, diena un nakts) var ļoti ietekmēt padeves kvalitāti, pat ja drukas materiāla kvalitātes standarti ir pieņemami.

Krājumus ieteicams glabāt oriģinālajā iepakojumā. 24–48 stundas pirms drukāšanas novietojiet krājumu tajā pašā vidē, kur atrodas printeris, lai krājums varētu pierast pie jaunajiem apstākļiem. Ja krājuma glabāšanas vai transportēšanas vide ļoti atšķiras no vides, kādā atrodas printeris, šo laiku, iespējams, vajadzēs pagarināt par vairākām dienām. Ja krājumā ir biezas loksnes, nepieciešams ilgāks laiks, lai pierastu pie jaunajiem apstākļiem lielās materiāla masas dēļ.

Ja krājumu izņemat no iepakojuma, kad to vēl neievietojat printerī, krājuma loksnes var nevienlīdzīgi uzkrāt mitrumu un sarullēties. Ieteicams, ka pirms ievietošanas sarullējums nepārsniedz 3 mm (0,125 collas). Pastāv lielāka iespēja, ka sarullēšanās gadījumā vieglākam materiālam, piemēram, papīra etiķetēm un dažām integrētām veidlapām, būs drukāšanas problēmas.

Vairākums etiķešu ražotāju iesaka drukāt 18–24 °C (65–75 °F) temperatūrā ar relatīvo mitrumu 40–60%. Lexmark printerus paredzēts lietot 15,5–32 °C (60–90 °F) temperatūrā ar relatīvo mitrumu 8–80%. Ja tiek drukāts vidē, kurā temperatūra pārsniedz šos ieteikumus, var rasties sastrēgumi, padeves problēmas, samazināta drukas kvalitāte un priekšlaicīga etiķešu atdalīšanās (atlīmēšanās).

Iepriekšējas apdrukas tintes

Iepriekš apdrukātos krājumos ir pusšķidras vielas un augstā temperatūrā un spiedienā iztvaikojošas vielas, kas tiek lietotas lāzerdrukāšanas laikā. Iepriekšējas apdrukas tintes un krāsojums var izturēt termofiksatora temperatūru līdz 225 °C (437 °F) un spiedienu līdz 25 psi, un tie nepiesārņo printeri un nerada kaitīgus dūmus.

Nav ieteicams izmantot termogrāfijas tintes. Termogrāfijas tintes ir vaskveida vielas, un izdrukātie attēli ir pacelti virs izdrukātā materiāla virsmas. Šīs tintes var izkust un sabojāt termofiksatora bloku.

Iepriekšējas apdrukas tintēm ir arī jābūt noturīgām pret skrāpējumiem, lai samazinātu tintes putekļus un tintes piesārņojumu printerī. Ja drukājat pāri iepriekš apdrukātai zonai, tintei ir jāvar piesaistīt toneri, lai nodrošinātu atbilstošu uzklāšanu.

Visas iepriekšējas apdrukas tintes ir rūpīgi jānožāvē pirms apdrukāto materiālu izmantošanas. Taču nav ieteicams izmantot ofseta pūderus vai citus ārējus materiālus, lai paātrinātu nožūšanu. Lai noskaidrotu, vai tinte ir saderīga ar printeriem, kas tintes sakarsē līdz 225 °C (437 °F), sazinieties ar savas tintes pārveidotāju, ražotāju vai tirgotāju.

Perforācijas un šablona griezumi

Ja ir pieejama perforācija, tās joslai ir jābūt 1,6 mm (0,06 collu) attālumā no katras veidlapas malas. Tas palīdz novērst, ka veidlapa tiek atdalīta printera ceļā, kas var izraisīt sastrēgumu. Perforācijas atrašanās vieta var ietekmēt sākotnējo paņemšanas spēku. Ja perforācijas ir tuvāk malai, tas var palielināt sastrēgumu skaitu. Izmantojot spiedienjutīgus materiālus, piemēram, etiķetes, samaziniet oderējumā vai līmjoslā esošo perforāciju skaitu.

Perforācijas ir jānogludina, lai drukas materiāls būtu līdzens un lai samazinātu veidlapu sabiezējumus. Malām ir jābūt gludām un tīrām bez sarullējumiem. Lāzera perforācijas (sauc arī par mikro perforācijām vai datu perforācijām ) ir stabilākas un plašāk izmantotas. Šīs mazākās perforācijas parasti nerada sabiezējumus, papīra putekļus vai atkritumus. Pirms iepakošanas noteikti noņemiet papīra atkritumus un putekļus, kas radušies apstrādes laikā.

Ja perforācijas lokās vai sarullējas, tās var saplīst, izraisot papīra sastrēgumu. Locīšanās var palielināt šķībumu, izraisīt divu lapu padošana vai pirms uzklāšanas izsmērēt toneri uz drukas materiāla, šādi radot sliktu drukas kvalitāti. Lai samazinātu locīšanos, izmantojiet mikro perforācijas. Ja materiāls, virzoties cauri printerim, tiek nedaudz piespiests, perforācijām nevajadzētu saplīst.

Šablona griezumus izmanto, lai etiķetes vai kartona noformējumā izveidotu formas. Noformējot etiķetes, noapaļojiet visus stūrus, lai novērstu etiķešu noslāņošanos, un izvairieties no griezumiem līmjoslā (veidnes griezumiem). Nav ieteicams arī izmantot aizmugures iegriezumus un uznirstošus logus.

Ja perforācijas vai šablona griezumi ir daļa no drukas materiāla noformējuma, ieteicams izmantot lentes. Šīs mazās nesagrieztās vietas (aptuveni 1,6 mm jeb 0,06 collas) palīdz stabilizēt formu un novērš perforāciju un šablona griezumu saplīšanu drukāšanas laikā.

Vietās, kur šablona griezumi vai perforācijas pārklājas vai izveido mazu gala produktu, lentes noformējuma stūros sniedz papildu stabilitāti. Lentes var izvietot jebkur gar perforācijām vai šablona griezumiem. Spiedienjutīgiem produktiem lentes palīdz novērst, ka etiķetēm printerī nolīmējas līmjosla. Lentes nevar kompensēt nepietiekamu pašlīmējošā materiāla uzklāšanas spēku etiķetēs.

Paņemšanas ruļļa tehnoloģija

Dažiem printeriem ir papīra paņemšanas ruļļa bloks, kas papīru padod daudz uzticamāk nekā stūru aizsargu sistēma, kas izmantota iepriekšējos printera modeļos. Blokā ir divi ruļļi, kas pieskaras apdrukājamajam papīram. Neveidojiet šajās vietās dziļas perforācijas, jo papīrs var sakrāties, šādi izraisot vairāku lokšņu padevi. Perforācijām, kas izraisa sakrāšanos un locīšanos, jāatrodas ārpus paņemšanas ruļļa zonas papīra priekšējā malā. Tas atšķiras no 0,50 collu atstarpes, ko iesakām atstāt veidlapas augšā, ja izmantojat printerus ar stūru aizsargu sistēmu. Izmantojiet mikro perforācijas, lai novērstu sakrāšanās problēmas.

Pārbaudiet, lai perforācijas neatrastos apdrukājamā materiāla piekšējās malas 0,12–0,91 collu zonā.

Iespiešana un gofrējums

Izvairojieties izmantot iespiešanas un gofrējuma materiālus. Šo materiālu izmantošana var radīt uzkrāšanos un divu lokšņu padevi, turklāt uzklāšanas process būtiski samazina paceltā attēla augstumu. Drukāšana pārāk tuvu gofrējumiem var radīt sliktu drukas kvalitāti un samazināt uzklāšanas līmeni.

Metāls

Nav ieteicams izmantot metāla elementus (tintēs vai citos materiālos) to vadītspējas un strāvas izlādes dēļ. Tas var traucēt tonera pārnesei un radīt sliktu drukas kvalitāti.

Veidlapas pamata noformējums

Noformējot veidlapas, iekļaujiet neapdrukājamu 8,38 mm (0,33 collas) vietu veidlapas augšā un apakšā, kā arī 6,35 mm (0,25 collas) abās veidlapas malās.

Parasti ir ieteicams izmantot portreta orientāciju, īpaši, ja drukājat svītrkodus. Ja svītrkodi tiek drukāti ainavorientācijā, var būt dažādi papīra ceļa ātrumi un atšķirīgas atstarpes.